Datums:

Šogad Zaļos Karogus ieguvušas jau 62 Latvijas Ekoskolas

Piektdien, 30. septembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā no 11.00 – 15.00 notika Latvijas Ekoskolu apbalvošana, kurā par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu saņēma 62 izglītības iestādes, bet 34 ir ieguvušas Zaļo diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu.

Jau trešo gadu Zaļo karogu saņēma arī Kuldīgas 2. vidusskola. Skolu pasākumā pārstāvēja skolas vides izglītības koordinatore skolotāja Sanita Miltoviča.

Ceremonijas laikā bija iespēja uzzināt par skolu veiksmes piemēriem un aktivitātēm, kuras tās īstenoja gada laikā, piedaloties Ekoskolu programmā.

Pasākuma norisi filmēja LTV 7, tādēļ visi interesenti to var redzēt, ja noskatīsities LTV7 1. oktobra raidījumu „Darbs. Izglītība. Karjera”.

SEPTĪTO gadu Kuldīgas 2. vidusskola darbojas starptautiskajā Ekoskolu kustībā.

Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā ir ANO Vides programmas sadarbības partnere vides izglītībā un ir pamats vides izglītības procesa organizēšanai daudzu valstu skolās.

Pašlaik Ekoskolu programmā iesaistījušās 27 000 skolas visa pasaulē. Latvijā šajā programmā darbojas 88 mācību iestādes ar 600 skolotājiem un 15 000 skolēniem.

Par sekmīgu darbu un īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē 2008./2009. m. g. skola saņēma Ekoskolas nosaukumu un starptautisko ekoskolu sertifikātu - Zaļo karogu .

Ekoskolas vides kodekss.

Pamani – un tevi pamanīs,

Domā – un par tevi domās,

Saudzē – un arī tevi saudzēs,

Mīli – un tevi mīlēs.

mīli visu dzīvo, kas tev apkārt, un tad arī pats dzīvosi ilgi un laimīgi!

Skolas vides kodeks tika izstrādāts un pieņemts jau 2007./2008. mācību gadā ekopadomes sēdē un nav mainīts. Tā izstrādāšanā un apspriešanā piedalījās ekopadome.

Vides pulciņš pasākumā "Meža ABC"

Ekoskola. Ko tas nozīmē skolas ikdienā?

Ekoskolas ir vides izglītības, apsaimniekošanas un sertificēšanas programma skolā. Ekoskolu būtība ir izveidot efektīvu skolas vides pārvaldes sistēmu, kas ne tikai sniegtu papildus izglītības iespējas jauniešiem, bet būtu arī efektīva un attaisnotos reālos pasākumos skolas vides apsaimniekošanā un organizēšanā.

Pārvaldes sistēmas pamatā ir septiņi elementi:

• Skolā ir izveidota un darbojas ekopadome, kura organizē un vada Ekoskolas aktivitātes.

• Katru mācību gadu tiek veikts skolas vides novērtējums.

• Pamatojoties uz vides novērtējuma secinājumiem, tiek veidots darbības plāns, kurā ietverti mērķi un kalendārais plāns vides situācijas uzlabošanai.

• Lai nodrošinātu sekošanu izvirzītajiem mērķiem, ir regulāri jāizvērtē darbības plāna ieviešana.

• Jācenšas panākt ilgtspējīgas attīstības jautājumu integrāciju visos mācību priekšmetos.

• Būtiski ir iesaistīt Ekoskolas darbā iespējami vairāk cilvēku skolā un apkārtējā sabiedrībā.

• Skolai ir vides kodekss – ekoskolas misija, kura parāda, kādas iniciatīvas skola gatavojas veikt vides situācijas uzlabošanai.

Meža olimpiādes pusfināls "Spārē"

 Kuldīgas 2. vidusskolā katru gadu tiek izveidota ekopadome, kurā darbojas pārstāvji no katras klases 5.-12. kl. grupā, skolotāji un skolas direktora vietniece saimnieciskajā darbā.

Katra mācību gada sākumā ekopadome veic skolas vides novērtējumu. Pēc tam ekopadome, pamatojoties uz vides novērtējuma secinājumiem, izvēlas gada tēmu pie kuras strādāt un izstrādā vides rīcības plānu mācību gadam. Katru gadu skolā uzmanības centrā tiek izvirzīta kāda no Ekoskolu tēmām, kura tiek realizēta caur projektiem, konkursiem, pasākumiem, projektu nedēļā, zinātniski pētnieciskajos darbos, mācību procesā.

Līdz šim skola ir strādājusi pie šādām tēmām:

2006./2007. m. g. – ‘’Skolas vide un apkārtne’’

2007./2008. m g. – „Veselīgs dzīvesveids”

2008./2009. m. g. – „Ūdens” ( ūdens resursi, to patēriņš un taupīšana, ūdens attīrīšana).

2009./2010.m.g. – „Enerģija” (enerģijas patēriņš un enerģijas taupīšana: elektroenerģija, siltums, ēku siltināšana);

Papildus Ekoskolu kustībai, piedalāmies dažādos konkursos un projektos, kurus piedāvā „Zaļā josta”, BJIIC, Dabas muzejs, Latvijas Valsts Meži u.c. iestādes.

2009./ 2010. m. g. esam piedalījušies

• X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem veltītajā vides izglītības projektā „Zaļais kods”.

• Skolēnu pētniecisko darbu konkursā „Skolēni eksperimentē”’

• Vides spēļu konkursā „Klimata pārmaiņas”

• Meža olimpiādē „Angļu valoda mežā”.

• Starptautiskā vides izglītības projektā „Fosforam – stop!”

• Vides un kultūrvēstures projektā „Atrastā Latvija”.

• Atbalstījām akciju Zemes stunda.

• Piedalījāmies Lielajā talkā.

Putnu dienas gaidot!

Divus gadus veiksmīgi esam piedalījušies „Zaļās jostas” konkursā „Šķiro pats un māci citus”. Vācām izlietotās baterijas un makulatūru. 2006./2007. g. izcīnījām 1. vietu un kā balvu saņēmām galda tenisu, bet 2008./2009. mācību gadā par aktīvu piedalīšanos konkursā – pilnu florbola komplektu.

Klašu audzinātāji katru gadu savā klases stundu plānā iekļauj vismaz 3 klases stundas par vides ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.                           

Jautājumi un tēmas par dabu un ilgtspējīgu attīstību tiek iekļauti arī mācību stundu saturā.

Skolas vadība, skolotāji un paši skolēni strādā pie tā, lai skolas vide un apkārtne būtu bērniem un jauniešiem draudzīga, piemērota gan mācību darbam gan atpūtai. 2006./ 2007. m. g. skolā tika izveidota telpaugu izziņas taka, kura katru gadu tiek papildināta.

Skolā darbojas vides izglītības pulciņš 2. -5. kl. skolēniem.

 Vides spēles Kuldīgas BJC

Fosforam – stop!

2009. gadā Latvijas valdība nolēma sākot no 2010. gada 1. jūnija izņemt no tirgus veļas mazgājamos līdzekļus, kas satur fosfātus.

Kāpēc? Un ko tas nozīmēs mums - ikdienas patērētājiem?

Lai sabiedrība izprastu šī soļa nepieciešamību un apzinātos Baltijas jūras problēmas, Bērnu vides skola sadarbībā ar WWF Zviedrija, Globala ģimnāziju Stokholmā, Lietuvas ģeogrāfijas skolotāju asociāciju, Pasaules dabas fondu Latvijā, Polijas ekoloģisko klubu, Baltijas dabas fondu Sanktpēterburgā, Kaļiņingradas jauniešu vides izglītības un tūrisma centru 2009. gada nogalē Latvijā uzsāka jaunu vides izglītības projektu „Fosforam - stop”, kurā aktīvi piedalās arī Kuldīgas 2. vidusskolas skolotāji un skolēni.

Projekta uzmanības centrā – Baltijas jūras eitrofikācija un tās samazināšana. Projekta mērķis ir sekmēt fosfora ieplūdes samazināšanu Baltijas jūrā, panākot fosforu saturošu mazgājamo līdzekļu aizliegumu Baltijas jūras reģiona valstīs.

Projektā pievēršam uzmanību ikdienas mājsaimniecības darbībām un tam, kā tās ietekmē mūsu zemūdens ekosistēmas. Ik pa laikam dzirdam un lasām par Baltijas jūras eitrofikāciju, bet vai zinām, ko tas nozīmē un saskatām, ka tā saistīta arī ar tik ikdienišķu lietu, kā veļas mazgājamā līdzekļa izvēle veikalā?

Lai saprastu problēmas nopietnību, skolēni vispirms iepazinās ar Pasaules Dabas Fonda prezentāciju „Baltijas jūra. Pārmēslotā jūra?”, bet pēc tam paši centās pārbaudīt fosfātus saturošo mazgāšanas līdzekļu ietekmi uz ūdeni un dzīvo dabu, noskaidrot sabiedrības izpratni par šo problēmu un uzzināt, vai Kuldīgas veikalos viegli iegādāties fosfātus nesaturošus mazgāšanas līdzekļus. Projektā piedalās visu vecumu skolēni, tāpēc darba metodes un paņēmieni ir atšķirīgi, bet mērķis viens – jau no bērnības katram jāapzinās, ka mūsu rīcība ikdienā ietekmē vidi ap mums.

3. klases skolēni veikuši praktiskus pētījumus un eksperimentus, lai paši savām acīm redzētu, ka mazgāšanas līdzekļu klātbūtne ūdenī izmaina tā struktūru un ietekmē visu dzīvo, kas atrodas ūdenī, lai saprastu, kāpēc mums jārūpējas par savu sadzīves notekūdeņu attīrīšanu un ikdienā jālieto fosfātus nesaturošie mazgāšanas līdzekļi. Savukārt 6. un 11. klase projekta laikā veica iedzīvotāju aptauju un noskaidroja, ka aptuveni 80% no sabiedrības zina vai vismaz ir dzirdējuši, ka mazgājamie līdzekļi satur fosfātus un negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, bet tikai 40% dažreiz vai pat regulāri lieto veļas mazgājamos līdzekļus bez fosfātiem. Izrādās, ka Kuldīgas veikalos var iegādāties tikai dažus videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, bet lielākā sabiedrības daļa nezina, kuri tie ir. Lielāka izvēle ir veikalos „Domo” un „Drogas”.

Projekta noslēgumā 6. klases skolēni sagatavoja sižetiskas mazgājamo līdzekļu reklāmas, bet 11.klase - informatīvu prezentāciju par mazgāšanas līdzekļiem.

Fosforam - stop! Noslēguma seminārā Rīgā

Visilgstošāk projektā piedalās astoto klašu skolnieces Kristiāna Kāle (8.b) un Dace Sproģe (8.a).

Viņas, skolotājas Vitas Šternbergas vadībā, veikušas gan sabiedrības aptauju, gan nopietni izpētījušas mazgājamo līdzekļu sastāvu un praktiski salīdzinājušas to mazgāšanas kvalitāti, kā arī noskaidrojušas fosfātus nesaturošo veļas mazgāšanas līdzekļu piedāvājumu veikalos, tāpēc 28. aprīlī dosies uz projekta noslēguma semināru Rīgā.

Projekta „Fosforam – stop!” noslēgumā, 2010. gada septembrī, Rīgā notiks starptautiska konference, kurā piedalīsies 10 aktīvākie skolotāji un skolēni no katras projektā iesaistītās valsts.